Šajās brīvdienās izlēmām apskatīt Norvēģijas lielāko un pasaulē garāko fjordu - Sognefjord. Šis 200 km garais fjords ar aptuveni 1000 m augstajām sienām piedāvā ne mazumu burvīgus skatus.
Ceļs ir tāls un naktis novembrī paliek garākas. Tādēļ, lai apskatītu pēc iespējas vairāk , uzsākam mūsu ceļojumu no Oslo jau piektdienas vakarā, lai sasniegtu Sogndal pilsētiņu, kur aizrunāta naktsmītne. Ceļš aptuveni 300 km garš un norvēģu kalnu ceļi nav tie ātrākie , tādēļ pēc piecām stundām nonākam galamērķī. Nakšņojam jaukā tradicionālā norvēģu kalnu mājiņā (hytta).
No rīta priekšā mūs sagaida 50 km no Sogndal esošais Nigardsbreen ledājs. Šis ledājs ir tikai mēle no daudz lielākā jostedalsbreen ledāja- Eiropas kontinentālās daļas lielākā ledāja. Šī ledāja mēle atrodas tikai 300 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ piekļūsana pie tā nav apgrūtinoša. Ir divas iespējas- samaksāt 40 nok un piebraukt pie 2km esošās stāvvietas vai novietot mašīnu pie ledāja info centra un doties 5 km tālo ceļu līdz ledāja mēlei. Nonākot pie ledāja , tas pārsteidz ar savu krāsu.
Ceļs ir tāls un naktis novembrī paliek garākas. Tādēļ, lai apskatītu pēc iespējas vairāk , uzsākam mūsu ceļojumu no Oslo jau piektdienas vakarā, lai sasniegtu Sogndal pilsētiņu, kur aizrunāta naktsmītne. Ceļš aptuveni 300 km garš un norvēģu kalnu ceļi nav tie ātrākie , tādēļ pēc piecām stundām nonākam galamērķī. Nakšņojam jaukā tradicionālā norvēģu kalnu mājiņā (hytta).
No rīta priekšā mūs sagaida 50 km no Sogndal esošais Nigardsbreen ledājs. Šis ledājs ir tikai mēle no daudz lielākā jostedalsbreen ledāja- Eiropas kontinentālās daļas lielākā ledāja. Šī ledāja mēle atrodas tikai 300 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ piekļūsana pie tā nav apgrūtinoša. Ir divas iespējas- samaksāt 40 nok un piebraukt pie 2km esošās stāvvietas vai novietot mašīnu pie ledāja info centra un doties 5 km tālo ceļu līdz ledāja mēlei. Nonākot pie ledāja , tas pārsteidz ar savu krāsu.
Ledājs ir tirkīza zilā krāsā. Tas ir tādēļ, ka parastais ledus ir bagāts ar gaisa burbulīšiem , bet ledāja lielais spiediens tos izspiež ārā, tādēļ ledus maina krāsu un paliek zils. Skatoties uz ledāja milzu masu , neviļus iezogas prātā - šādi milži kādreiz grauza savu ceļu cauri augstajiem kalnu plato, un kad ledus laikmets atkāpās , atstāja mums labi pazīstamos Norvēģijas fjordus
Bez tā bez nepieciešamā ekipējuma nekādā gadījumā neiesaku doties pāri ledājam, jo tas ir ārkārtīgi bīstami.
Dodamies tālāk pāri fjordam uz Aurlandsfjellet nacionālo tūristu ceļu. Šis 47 km ceļš dodas pāri Aurlandsfjellet kalnam un sasniedz 1300 m augstumu. Daļa no caļa novembrī tiek slēgta uz ziemu, taču arī mums nepaveicas un ceļa posms pāri kalniem ir slēgts. Taču lielu daļu šī ceļa iespējams apskatīt arī ziemas laikā, kā piemēram Stegastein. Stegastein skatulaukums pieejams cauru gadu. Tas iestiepjas 30 m pāri 650 m augstai fjorda sienai , un atrodas otrpus Lærdal tunelim, ja dodās turp no Oslo puses virzienā uz Bergenu.
Bez tā bez nepieciešamā ekipējuma nekādā gadījumā neiesaku doties pāri ledājam, jo tas ir ārkārtīgi bīstami.
Dodamies tālāk pāri fjordam uz Aurlandsfjellet nacionālo tūristu ceļu. Šis 47 km ceļš dodas pāri Aurlandsfjellet kalnam un sasniedz 1300 m augstumu. Daļa no caļa novembrī tiek slēgta uz ziemu, taču arī mums nepaveicas un ceļa posms pāri kalniem ir slēgts. Taču lielu daļu šī ceļa iespējams apskatīt arī ziemas laikā, kā piemēram Stegastein. Stegastein skatulaukums pieejams cauru gadu. Tas iestiepjas 30 m pāri 650 m augstai fjorda sienai , un atrodas otrpus Lærdal tunelim, ja dodās turp no Oslo puses virzienā uz Bergenu.
Pats tunelis arī ir ievērības cienīgs- tunelis ir pasaulē garākais ceļa tunelis un tajā ir 3 pieturvietas. Tunelis ir 24,5 km garš, tādēļ brauciens cauri tam var būt pietiekami nogurdinošs. Lai šo problēmu risinātu tika izveidotas 3 atpūtas vietas , kuras izgaismotas kā saullēkts.
Pēc Stegastein apmeklējuma dodamies uz naktsmītni jo līdz pieciem šobrīd paliek tumšs.
Nākošajā rītā dodamies mājup uz Oslo caur Hardangervidda nacionālo tūristu ceļu. Ceļš sākas pie Eidfjord , kas atrodas pie Hardangerfjorda un dodamies pāri Hardangervidda kalniem caur Geilo uz Oslo.
Braucot pa e16 ceļa malā pie Voss ciemata atrodas Tindefoss ūdenskritums- iespaidīga ūdenskaskāde, ko ērti var apskatīt no ceļa un iespējams pieiet klāt pašam ūdenskirutmam
.
Pa ceļam atrodams viens no populārākajiem apskates punktiem Norvēģijā -Vøringsfossen ūdenskritums. Šis ūdenskritums ar iespaidīgo 180 m augstumu krīt cauri Måbødalen. Šo ūdenskritumu iespējams apskatīt no vairākiem skatpunktiem, kas atrodas attiecīgi 2, 5 un 20 min no stāvvietas. Ir jāpatur prātā, ka klintis ur augstas un nav īpaši nožogotas, tādēļ jābūt īpaši uzmanīgiem , lai nenokristu no klintīm , kā tas ir vairākas reizes gadījies daudziem tūristiem šeit.
Pēc tā nedaudz tālāk redzams iespaidīgais Sysendamen dambis, kas atrodas vien dažus kilometrus no ūdenskrituma uz tās pašas upes un regulē ūdensplūsmu ūdenskritumos kā arī ražo elektroenerģiju. Šis dambis atstāj pārsteidzošu iespaidu, jo atrodas 880 m augstumā kalnos.
Pēc tā nedaudz tālāk redzams iespaidīgais Sysendamen dambis, kas atrodas vien dažus kilometrus no ūdenskrituma uz tās pašas upes un regulē ūdensplūsmu ūdenskritumos kā arī ražo elektroenerģiju. Šis dambis atstāj pārsteidzošu iespaidu, jo atrodas 880 m augstumā kalnos.
Tālākais ceļš mūs ved pāri kalnu plato, caur Geilo slēpošanas kūrortu atpakaļ uz Oslo.
Mūsu laiks bija limitēts dienasgaimsas dēļ , taču , ja esat šeit vasarā , iesaku apskatīt arī Sognefjellet nacionālo ceļu un Hardanger nacionālo tūrisma ceļu.
 |
| Voringfossen |
 |
| Sysendamen |
 |
| Hardangervidda |
No comments:
Post a Comment