Monday, 23 November 2015

Pāri norvēģu kalniem -Hallingskarvet, Hardangervidda, Eidfjord, Odda

Šoreiz aprakstīšu vienas dienas maršrutu caur 2 Nacionālajiem parkiem, apskatot gan kalnus gan Hardanger fjordu.
Savu ceļu, kā pierasts , sākam no Oslo un dodamies uz Geilo pilsētiņu.  Geilo zināms kā slēpošanas kūrorts ar vairākām trasēm un atpūtas namiņiem kā priekš tūristiem tā vietējiem. Mūsu pirmais mērķis ir Hallingskarvet kalni. Taču pirmstam piestājam pie Torpo koka baznīcas.  Šī ir viena no senākajām koka baznīcām Norvēģijā- mazā neparastā celtne saglabājusies no 12. gadsimta visus. Baznīcu vasarā iespējams apskatīt no iekšpuses,  taču arī no ārpuses tā ir pietiekami interesanta. Pārsteidz koka grebumi, senie vikingu simboli iegrebti durvju portālā. Baznīca ir atstāta mierā kā kultūras piemineklis un tai blakus uzcelta darbojošās baznīca .

Pēc tā dodamies tālāk uz Hallingskarvet pie Geilo, kur izveidota trepju taka kalnos. Es teiktu šis ir vieglākais kāpiens šādos augstumos visā Norvēģijā, pa 2000 pakāpieniem uzkāpjam 1600m kalnā , no kurienes var redzēt tuvējo ieleju un Hardangervidda kalnus, ja laiks ir skaidrs. Šeit iespējams izvēlēties- vai nu doties tālāk un kāpt nedaudz augstāk, vai doties atpakaļ pa to pašu ceļu, vai  iziet pilno apli. Šoreiz devāmies atpakaļ pa to pašu ceļu. Kopsummā šo taku var iziet 1.5 stundu laikā.

Tālāk dodamies pāri Hardangervidda uz Eidfjord,  kas ir tuvākais Hardangerfjorda atzars un pa 7. Ceļu uz Oddas pilsētiņu. Pa ceļam redzams ne mazums burvīgu skatu , kur augstās fjorda sienas mijas ar  ar zilajiem Atlantijas okeāna ūdeņiem.

Oddas pilsētā atrodas Trolltunga klints, ļoti plaši pazīstams apskates objekts  Norvēģijā. Ja ir iespēja ātvēlēt otru dienu tam iesaku, taču jāpārliecinās par sezonu, jo ziemā kāpiens var būt bīstams, kā arī diena var būt vienkārši par īsu. Turpatpakaļ ceļš var prasīt aptuveni 8 stundas un ir 20 km garš.
Mūsu gadījumā saule jau sāk rietēt tādēļ diži vairāk apskatīt neko nepaspējam , taču, ja ir pieejams nedaudz vairāk dienas gaismas vasarā, iesaku apskatīt daļu no Hardanger tūristu ceļa , ar burvīgiem ūdenskritumiem, kas atrodas tieši pie ceļa.
Tālāk gar Odda dodamies mājup un pa ceļam vēl sastopama Heddal koka baznīca, kas ir lielākā šāda tipa celtne Norvēģijā.
Kas jāatceras braucot šo maršrutu ir tas, ka noteikti jābūt ziemas riepām jau oktobrī.

Monday, 16 November 2015

Pāri norvēģu kalniem- Rondane nacionālais parks

Šoruden devāmies 2 dienu  braucienā, lai apskatītu Rondane nacionālo parku. Savu ceļu sākām no Oslo sestdienas rītā un dodamies 300 km pa E6 šoseju uz  Ottas pilsētiņu, no kuras dodamies uz augšu uz Rondavassbu. 7 km pirms Rondavassbu tūristu namiņa, kas atrodas pie Rondavatnet ezera, mūs sagaida stāvvieta un tālākais celš ir slēgts . Tādā veidā mūsu 6 km kāpienam pievienojas 7 km gājiens līdz pašam Veslesmeden kalnam.
Veslesmeden ir viens no vieglākajiem 2000  m kalniem Norvēģija. Tā vārds tiek tulkots kā maizais kalējs un blakus tam trodas nedaudz augstākais lielais kalējs - Storesmeden. Skaidrā laikā no šejienes var saredzēt Jotunheim -norvēģu āugstāko kalnu masīvu.  Ceļš nav sarežģits ,taču ir diezgan nogurdinošs, it īpaši pateicoties ekstra kilometriem, kas jānoiet.
Bez tā ir vairākas citas takas, kuras var iziet šajā reģionā, gan vieglākas, gan grūtākas . Mēs izvēlējāmies šo maršrutu.
Kad beidzot tiekam līdz mašīnai , esam pavadijuši kopsummā 8 stundas šeit un ir jau jādodas uz mūsu kempingu, kas atrodas 70km no šejienes Skåbu ciematā. Šeit var redzēt burvīgus skatus, atpūsties pie ezera jaukā , tradicionālā norvēģu  kalnu namiņā par pieņemamām cenām un ar ārkārtīgi jauku saimnieku.
Nākošajā rītā dodamies uz  Dovre kalnu masīvu, kur atrodas Snohetta skatupunkts. Snohetta ir pazīstama nor'vēģu arhitektu apvienība, kas ir autori daudziem pasaules slaveniem objektiem, kā Oslo opera.  Apvienība savu vārdu ieguva interesantā veidā . Tie kādreiz esot satikušies vienā no Oslo bāriem ar nosaukumu Dovre bāra, kur tie esot nolēmuši dibināt savu apvienību. Dovre ir kalnu masīvs un viens no tā kalniem ir Snohettas kalns . Tā nu apvienība tika pie vārda un izveidoja mazu  kalnu namiņu ar stikla fasādi , lai vērotu burvīgus kalnu skatus un mežonīgo ziemeļbriežu migrāciju, kuri dzīvo , kā Romdane tā šeit.

Šis skatu punkts atrodas Hjerkrinn ciematiņā un līdz namiņam ved  aptuveni kilometru gara taka, uz kuras atrodas akmens plāksnes ar faktiem par briežu medniecību Norvēģijā , sakārtotiem hronoloģiskā secībā..
No šejienes dodamies uz Rondanes nacionālo tūristu maršrutu, kas ved gar Rondanes nacionālo parku uz 27. ceļa. Šeit pa ceļam izveidoti daudzi burvīgi skatupunkti un  brīvadabas muzejs, kas atrodas pie skaista ūdenskrituma. Pats Rondanes nacionālais parks ir vecākais Norvēģijā -dibināts 1962.gadā. šeit esošie kalni ir mājvieta mežonīgajiem ziemeļbriežiem. 

Pēc tā dodamies tālāk uz Ringebo, kur atrodas  viena no tā saucamajām stavkirke. Šī konrētā baznīca celta  13.gadsimtā un ir vēljoprojām aktīvs dievnams. 
Pēc tā dodamies apskatīt Lillehammer Olimpisko tramplīnu. Tad atrodas tieši virs Lillehammer centra un no tā iespējams baudīt  burvīgu skatu pār ieleju, Mjøsas ezeru, kas ir lielākais Norvēģijā un pilsētu. Mūsu ceļš tālāk ved atpakaļ uz Oslo.
Braucot pa šo maršrutu jārēķinās ar paprāvu ceļa maksu dēļ E6. 


Tuesday, 3 November 2015

No Hardanger līdz Sognefjord. Pāri fjordiem

Šajās brīvdienās izlēmām apskatīt Norvēģijas  lielāko un pasaulē garāko fjordu - Sognefjord. Šis 200 km garais fjords ar aptuveni 1000 m augstajām sienām piedāvā ne mazumu burvīgus skatus. 
Ceļs ir tāls un naktis novembrī paliek garākas. Tādēļ, lai apskatītu  pēc iespējas vairāk , uzsākam mūsu ceļojumu no Oslo jau piektdienas vakarā, lai sasniegtu Sogndal pilsētiņu, kur aizrunāta naktsmītne.  Ceļš aptuveni 300 km garš un norvēģu kalnu ceļi nav tie ātrākie , tādēļ pēc piecām stundām nonākam galamērķī.  Nakšņojam jaukā tradicionālā norvēģu kalnu mājiņā (hytta).
No rīta priekšā mūs sagaida 50 km no Sogndal esošais Nigardsbreen ledājs. Šis ledājs ir tikai mēle no daudz lielākā jostedalsbreen ledāja- Eiropas kontinentālās daļas lielākā ledāja. Šī ledāja mēle atrodas tikai 300 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ piekļūsana pie tā nav apgrūtinoša. Ir divas iespējas- samaksāt 40 nok un piebraukt pie 2km esošās stāvvietas vai novietot mašīnu pie ledāja info centra un doties 5 km tālo ceļu līdz ledāja mēlei. Nonākot pie ledāja , tas pārsteidz ar savu krāsu.
 Ledājs ir tirkīza zilā krāsā. Tas ir tādēļ, ka parastais ledus ir bagāts ar gaisa burbulīšiem , bet ledāja lielais spiediens tos izspiež ārā, tādēļ ledus maina krāsu un paliek zils. Skatoties uz ledāja milzu masu , neviļus iezogas prātā - šādi milži kādreiz  grauza savu ceļu cauri augstajiem kalnu plato, un kad ledus laikmets atkāpās , atstāja mums labi pazīstamos Norvēģijas fjordus
Bez tā bez nepieciešamā ekipējuma nekādā gadījumā neiesaku doties pāri ledājam, jo tas ir ārkārtīgi bīstami.
Dodamies tālāk pāri fjordam uz Aurlandsfjellet nacionālo tūristu ceļu. Šis 47 km ceļš dodas pāri Aurlandsfjellet kalnam un sasniedz 1300 m augstumu. Daļa no caļa novembrī tiek slēgta uz ziemu, taču arī mums nepaveicas un ceļa posms pāri kalniem ir slēgts. Taču lielu daļu šī ceļa iespējams apskatīt arī ziemas laikā, kā piemēram Stegastein. Stegastein skatulaukums pieejams cauru gadu. Tas iestiepjas 30 m pāri 650 m augstai fjorda sienai , un atrodas otrpus Lærdal tunelim, ja dodās turp no Oslo puses virzienā uz Bergenu.
 Pats tunelis arī ir ievērības cienīgs- tunelis ir pasaulē garākais ceļa tunelis un tajā ir 3 pieturvietas.  Tunelis ir 24,5 km garš, tādēļ brauciens cauri tam var būt pietiekami nogurdinošs. Lai šo problēmu risinātu tika izveidotas 3 atpūtas vietas , kuras izgaismotas kā saullēkts. 

Pēc Stegastein apmeklējuma dodamies uz naktsmītni jo līdz pieciem šobrīd paliek tumšs.
Nākošajā rītā dodamies mājup uz Oslo caur Hardangervidda nacionālo tūristu ceļu. Ceļš sākas pie Eidfjord , kas atrodas pie Hardangerfjorda un dodamies pāri Hardangervidda kalniem caur Geilo uz Oslo. 


Braucot pa e16 ceļa malā pie Voss ciemata atrodas Tindefoss ūdenskritums- iespaidīga ūdenskaskāde, ko ērti var apskatīt no ceļa un iespējams pieiet klāt pašam ūdenskirutmam

. Pa ceļam atrodams viens no populārākajiem apskates punktiem Norvēģijā  -Vøringsfossen ūdenskritums. Šis ūdenskritums ar iespaidīgo 180 m augstumu krīt cauri Måbødalen. Šo ūdenskritumu iespējams apskatīt no vairākiem skatpunktiem, kas atrodas attiecīgi 2, 5 un 20 min no stāvvietas.  Ir jāpatur prātā, ka klintis ur augstas un nav īpaši nožogotas, tādēļ jābūt īpaši uzmanīgiem , lai nenokristu no klintīm , kā tas ir vairākas reizes gadījies daudziem tūristiem šeit.
Pēc tā nedaudz tālāk redzams iespaidīgais Sysendamen dambis, kas atrodas vien dažus kilometrus no ūdenskrituma uz tās pašas upes un regulē ūdensplūsmu ūdenskritumos kā arī ražo elektroenerģiju. Šis dambis atstāj pārsteidzošu iespaidu, jo atrodas  880 m augstumā kalnos.

Tālākais ceļš mūs ved pāri kalnu plato, caur Geilo slēpošanas kūrortu atpakaļ uz Oslo.
Mūsu laiks bija limitēts dienasgaimsas dēļ , taču , ja esat  šeit vasarā , iesaku apskatīt arī Sognefjellet nacionālo ceļu un Hardanger nacionālo tūrisma ceļu. 

Voringfossen

Sysendamen

Hardangervidda