Ziemassvētki Norvēģijā.

Ir pienācis Ziemassvētku laiks !!! Lai arī šogad mēs netiekam lutināti ar sniegu , tomēr vēl ir daudz citu iespēju, ko redzēt un izbaudīt Ziemassvētkos Norvēģijā. Aprakstīšu interesantākās vietas un lietas, ko vajag izbaudīt.

Bez tā Oslo apkārtnē ir daudz vietas, kur iemēģināt savas slēpošanas prasmes arī ar mākslalīgo sniegu, ja netiekam lutināti ar īsto sniega kārtu. Slēpes un nepieciešamo aprīkojumu ir iespējams noīrēt par aptuveni 200 -300 nok par vienu dienu.

Ja esat Oslo Ziemassvētku laikā , noteikti apmeklējiet kādu no Ziemassvētku tirdziņiem un pastaigājiet pa Oslo centru . Tirdziņos iespējams izbaudīt dažādus tradicionālos labumus, kā sāmu tradicionālos ēdienus un izstrādājumus no aļņu un briežu gaļas(paturiet prātā, ka briežu gaļu iespējams nopirkt arī parastā lielveikalā par aptuven 10 eiro),un izbaudīt dažādās atrakcijas kā  slidotavas un citas kā karuseļi, kā arī iespējams izbaudīt tradicionālos Ziemassvētku dzērienus.

Bez tā arī citās pilsētās ir diezgan interesantas Ziemassvētku atrakcijas un pasākumi kā piemēram , Bergenas centrā iespējams atrast Ziemassvētku piparkūku namiņu.
Viena no svarīgākajām Ziemassvētku tradīciju sastāvdaļām ir  tradicionālie ēdienu. Šeit Norvēģijā tradicionālos ēdienus iespējamsjau gatavā veidā nopirkt veikalos. Viens no biežāk redzētājiem un  populārākajiem ēdieniem ir žāvēta jēra gaļa - Pinnekjøtt. Tā sagatavošana arī nav tik viegla , tiek izmantoti bērzu kociņi un pagatavošana var prasīt vairākas stundas. Tieši šo bērza kociņu dēļ radies nosaukums Pinnekjøtt  , kurā pinne nozīmē kociņš.  Šo parasti pasniedz ar kāļu biezeni un kartupeļu šķirni, ko sauc par mandelpoteter jeb mandeļu kartupeļiem.

Pinnekjøtt ir vairāk populārs ziemeļ un rietumu Norvēģijā.  Bez tā ļoti populāras ir ribiņas un Ziemassvētku šķiņķis .
Viens no dīvainākajiem Ziemassvētku ēdieniem ir fermentēta baltā zivs. Šīš zivs gatavašona sākas jau janvārī un līd Ziemassvētku vakaram tā ir bijusi vairākos šķīdumos un izgājusi virkni sagatavošanas etapu. Zivij piemīt visai dīvaina smarža un garša, tāpēc godīgi neesmu pat pārliecināta , cik iecienīta šī zivs ir norvēģu vidū.

Bez tā populārs desserts ir Kransekake kūka. Arī šo skudrupūznim līdzīgo kūkg var nopirkt veikalā.
Bez tā ir tradicionālie Ziemassvētku dzērieni kā Gløgg un Ziemassvētku alus. Norvēģiem nav īpaši izplatīts karstvīns, tā vietā populārs ir karstais dzēriens Gløgg, kas pieejams kā alkoholiskā , tā bezalkoholiskā formā .  Bez tā vietējie alus ražotāji izdevuši vairākus Ziemassvētku alus, kas šeit ir diezgan populāri un latviešiem varētuiet pie sirds , jo tie ir tumšāki par parastajiem norvēģu aliem.
Ja vēleties šeit dekorēt savu nummuru vai ko citu ir vairākas opcijas. Ja vēlaties eglīti būs jāšķiras no aptuveni 200 līdz 700 norvēģu kronām un iespējams būs problēmas atrast mazu eglīti. Dažās vietās iespējams atrast mazākas eglītes ap 125 nok cenalā , taču šeit pārsvarā ir tikai lielas eglītes.
Bez tā iespējams nopirkt mākslalīgo eglīti vai mazu eglīti podā, kā piemēram, mēs Ikea iegādājamies šādu par 29 nok. Tur pat arī iespējams dabūt daudz dažādu rotājumu par lētu cenu.

Ir daudz dažādu lietu kā izbaudīt svētkus Norvēģijā. Mans ieteikums būtu ierasties laicīgi šajā valstī un pāris dienas pirms Ziemassvētkiem izbaudīt atmosfēru pilsētā , apskatīt rotājumus, apmeklēt kādu no Ziemassvētku koncertiem un tirdziņiem un tad doties ārpus pilsētas.  Laicīgi atrodot kādu kalnu namiņu , iespējams izbaudīt īstu Ziemassvētku sajūtu, esot kopā ar sev tuvajiem , dabā , visticamāk ar sniegu. Nekas cits kā tikai tu un daba, un iespējams, ja paveiksies satiksiet kādu ziemeļbriedi:)

Lai kā arī jūs pavadītu Ziemassvētkus, es novēlu  tos priecīgus un gaišus un laimīgu Jauno Gadu !

Møre og Romsdal.

Møre og Romsdal ir reģions, kur iespējams atrast lielu daļu Norvēģijas populārāko apskates objektu-Ålesund pilsēta, Geirangerfjords, Trollstigen, Atlantijas Okeāna ceļš ar slaveno  "Šķībo" tiltu. Ja man prasītu ar kuru reģionu sākt apskatīt Norvēģiju , es teiktu tieši šis ir pareizais reģions. Šeit var atrast augstus kalnus, gleznainus fjordus, mazas romantiskas pilsētiņas, ūdenskritumi un burvīgi skati. Šis reģions bija iecienīts jau starp vācu ķeizariem un ir perfekta vieta , kur laiku pavadīt aktīvam pārim.

Mēs savu ceļojumu uzsākām maija brīvdienās no Viļņas lidostas, no kurienes iespējams aizlidot ar Wizzair līdz Vigras lidostai  par ļoti zemām cenām. Mūsu pirmā pietura bija reģiona galvaspilsēta Ålesund , kur arī palikām vienā no Scandic viesnīcām un devāmies apskatīt pilsētu.

Pilsēta ir visai maza , taču tai piemīt savs šarms. Senais pilsētas centrs tika pilnībā iznīcināts ugunsgrēkā 1906.gadā . Tā bija mācība visai Norvēģijai-uguns viegli izplatījās tur,kur bija blīva koka apbūve, un pēc šīs traģēdijas ,tika pārskatīti apbūves principi visās Norvēģijas pilsētās, bet Ålesund ieguva jaunu skatu un tēlu.  Koka ēkas tika aizstātas ar jaukām Jūgendstila celtnēm, ne augstākām kā 3-4 stāvi. Pati pilsēta atrodas uz vairākām salām, kas piešķir sajūtu , ka atrodies ziemeļu Venēcijā.
Dažas vietas , ko noteikti ieteiktu apskatīt ir Fjellstua skatupunkts kalnā, viss rajons ap centra līci un ostu, Ålesund baznīcu, Storhaug skatu punktu un Akvāriju. Kāpiens Fjellstua ir salīdzinoši viegls, jo izbūvētas trepes un skats ir neaizmirstams. Kad internetā meklēsiet informāciju par Ålesund, skats no šejienes būs populārākais attēls.

Nākošajā dienā dodamies uz Geirangerfjord.  Noīrētā mašīnā braucam caur Sykkylven pa 63 ceļu līdz Hellesylt, no kurienes iet prāmis caur Geirangerfjord. Uz prāmja var dzirdēt informāciju par fjorda vēsturi un tajā mītošo cilvēku kādreizējo dzīvi. Šo braucienu noteikti iesaku. 

Nonākot Geiranger,  apskatām Storseterfossen ūdenskritumu un ciematiņu un dodamies uz Dahlsnibba pusi, lai apskatītu Storseterfossen ūdenskritumu.  Šeit pie vietējās fermas noliekam

mašīnu un dodamies augšup , kur pēc neilga kāpiena atrodam Storseterfossen ūdenskritumu.  Šī vieta zīmīga ar to , ka ūdenskritums atrodas gleznainā vietā un ir iespējams aiziet aiz tā nelielā iedobumā. Ļoti skaista vieta un noteikti iesaku atvēlēt tai laiku. Ja ir ekstra laiks , var aizbraukt tālāk uz Dahlsnibba,  kas arī ir iespaidīga vieta, taču mēs dodamies atpakaļ uz Valldal pusi , apskatīt Trollstigen nacionālo ceļu. Pēdējā pietura Geiranger ir skatupunkts Serpentīna galā.

Maija sākums savā ziņā nav veiksmīgākais laiks lai apmeklētu šo reģionu , jo kalnos vēl ir ziema un daļa Trollstigen ceļa ir slēgta , kā arī  Geirangerfjord slavenais Septiņu māsu ūdenskritums nav īpaši iespaidīgs, jo knapi redzams. Vienīgais plus ir mazais tūristu daudzums. Taču mans ieteikums orientēties uz jūnija sākumu. 

Izbraucot daļu no Trollstigen ceļa , dodamies atpakaļ uz viesnīcu Ålesund . 

Nākošajā dienā braucam uz pilsētiņu , kuru Trollstigen savieno ar Valldal -Åndalsnes.  Šeit kāpjam pa Romsdalstrappa līdz rampai, kas uzstādīta 500 m virs plisētas un fjorda un ,no kuras paveras skats uz Trollveggen -augstāko vertikālo klinti Eiropā. Kāpiens ir izaicinājums - ir jākāpj diezgan stāvā kalnā pa priežu saknēm, vēlāk pa šaurām trepītēm gar krauju. Noteikti iesaku šo vietu apskatīt,  taču paņemiet ērtus apavus un ūdeni.

Tālāk dodamies apskatīt pašu Trollstigen serpentīnu. Šis ir vienmēr bijis nozīmīgs tirdzniecības ceļš Norvēģijā un 1936. Gadā tika izveidots šis ceļš, taču līdz mūsdienām saglabājies un redzams zirgu ceļš, caur kuru iespējams arī uzkāpt līdz augšai. 

Pēc tā dodamies uz Atlantijas okeāna ceļu . Ceļš izbūvēts astoņdesmitajos gados, lai atvieglotu sadarbību starp mazajiem zvejnieku ciematiem. Šeit iespējams baudīt skatus uz okeānu un apskatīt pazīstamo tiltu -Storseisundbrua. 

Pēc tā dodamies  atpakaļ uz Ålesund un nākošajā dienā dodamies mājup.

Ieteiktu Ålesund palikt tikai vienu nakti un nākošās dienas pavadīt kādā kalnu namiņā. Bez tā noteikti jāizbauda vismaz viens brauciens ar kuģīti un kaut kur uzkāpt. Ja atliek laiks,  iesaku apskatīt Mardalsfossen ūdenskritumu. Notiekti iesaku apskatīt šo reģionu.

Kā labāk apceļot Norvēģiju . Mani ieteikumi

Norvēģija ir skaista iespaidiem bagāta zeme, taču šī ir arī dārga zeme ar lieliem attālumiem.
Lai arī lidmašīnas biļetes uz Norvēģiju nav dārgas un valstī ir neskaitāmas internacionālās lidostas, tālākais var sastādīt lielus tēriņus un sagādāt problēmas.
Iespējams atbraukt uz šejieni ar savu personīgo auto, tam ir savi plusi, taču ne mazums mīnusu. Mašīnai jāpūt perfektā tehniskā stāvoklī, labas riepas, bremzes, visam jāpūt pārbaudītam. Kā arī jāpūt liekai rezerves naudai līdzi. Ja gadīsies saslīdēt uz ceļa, nenovaldīt mašīnu vai radīsies tehniskas problēmas, evakuātori, serviss šeit maksā ļoti daudz. Tāpēc , ja nav lieliskas apdrošināšanas , es drīzāk ieteiktu atlidot ar lidmašīnu un vienkārši noīrēt mašīnu. Šīs mašīnas parasti ir diezgan jaunas, labā tehniskā stāvoklī ar labu vietējo apdrošināšanu. Sabiedriskais transports Norvēģijā ir ļoti dārgs . Starppilsētu autobusu cenas sasniedz no 15 līdz 50 eiro vienā virzienā, kamēr mašīnu iespējams noīrēt par aptuveni 50 -70 eiro dienā, kas sanāk lētāk , ja jādodas no kaut kurienes arī atpakaļ. Bez tā protams iespējams sporta entuziastiem apceļot Norvēģiju ar velosipēdu.  Autovadītāji ir draudzīgi un saprotoši un daudz kur izveidoti burvīgi riteņbraucēju celiņi, vai arī apceļot Norvēģiju kājām. Šeit gan iesaku izpētīt maršrutus, jo daudzās vietās liegts pārvietoties bez mašīnas.
Lielāko ties , ja neesat gatavi pārtikt tikai no fastfood, jeb kas cits ārpus mājas arī būs dārgi. Tādēļ es ieteiktu meklēt nakšņošanas vietas ar virtuvi. Tādas atrast būs lētāk , ja nelietosiet booking.com, bet airbnb. Šeit var dabūt lētākus piedāvājumus no vietējiem, kā kalnu mājiņas un dzīvokļus par ievērojami zemākām cenām. Ja vidēji par nummuru caur booking vai officālajām mājaslapām lielās viesnīcās samaksāsiet 100 eiro par vienu nummuru oficiālajās viesnīcās un kempingos , caur airbnb būs 2 reiz lētāk.
Par valodas barjēru nav nepieciešams uztraukties, lielākā daļa norvēģu lieliski runā angliski. Arī mainīt skaidru naudu nav nepieciešams - skaidras naudas darījumi Norvēģijā tiek arvien vairāk izskausti un visur iespējams maksāt ar karti.
Pēdējais, ko varu ieteikt ir noteikti apsvērt veselības apdrošināšanu, kad dodaties šurp.
Kopumā ir daudz dažādu veidu apceļot Norvēģiju, šie būtu tikai mani ieteikumi. Varbūt tev ir ar ko padalīties? Kāda ir tava pieredze ?

Pāri norvēģu kalniem -Hallingskarvet, Hardangervidda, Eidfjord, Odda

Šoreiz aprakstīšu vienas dienas maršrutu caur 2 Nacionālajiem parkiem, apskatot gan kalnus gan Hardanger fjordu.
Savu ceļu, kā pierasts , sākam no Oslo un dodamies uz Geilo pilsētiņu.  Geilo zināms kā slēpošanas kūrorts ar vairākām trasēm un atpūtas namiņiem kā priekš tūristiem tā vietējiem. Mūsu pirmais mērķis ir Hallingskarvet kalni. Taču pirmstam piestājam pie Torpo koka baznīcas.  Šī ir viena no senākajām koka baznīcām Norvēģijā- mazā neparastā celtne saglabājusies no 12. gadsimta visus. Baznīcu vasarā iespējams apskatīt no iekšpuses,  taču arī no ārpuses tā ir pietiekami interesanta. Pārsteidz koka grebumi, senie vikingu simboli iegrebti durvju portālā. Baznīca ir atstāta mierā kā kultūras piemineklis un tai blakus uzcelta darbojošās baznīca .

Pēc tā dodamies tālāk uz Hallingskarvet pie Geilo, kur izveidota trepju taka kalnos. Es teiktu šis ir vieglākais kāpiens šādos augstumos visā Norvēģijā, pa 2000 pakāpieniem uzkāpjam 1600m kalnā , no kurienes var redzēt tuvējo ieleju un Hardangervidda kalnus, ja laiks ir skaidrs. Šeit iespējams izvēlēties- vai nu doties tālāk un kāpt nedaudz augstāk, vai doties atpakaļ pa to pašu ceļu, vai  iziet pilno apli. Šoreiz devāmies atpakaļ pa to pašu ceļu. Kopsummā šo taku var iziet 1.5 stundu laikā.

Tālāk dodamies pāri Hardangervidda uz Eidfjord,  kas ir tuvākais Hardangerfjorda atzars un pa 7. Ceļu uz Oddas pilsētiņu. Pa ceļam redzams ne mazums burvīgu skatu , kur augstās fjorda sienas mijas ar  ar zilajiem Atlantijas okeāna ūdeņiem.

Oddas pilsētā atrodas Trolltunga klints, ļoti plaši pazīstams apskates objekts  Norvēģijā. Ja ir iespēja ātvēlēt otru dienu tam iesaku, taču jāpārliecinās par sezonu, jo ziemā kāpiens var būt bīstams, kā arī diena var būt vienkārši par īsu. Turpatpakaļ ceļš var prasīt aptuveni 8 stundas un ir 20 km garš.

Mūsu gadījumā saule jau sāk rietēt tādēļ diži vairāk apskatīt neko nepaspējam , taču, ja ir pieejams nedaudz vairāk dienas gaismas vasarā, iesaku apskatīt daļu no Hardanger tūristu ceļa , ar burvīgiem ūdenskritumiem, kas atrodas tieši pie ceļa.

Tālāk gar Odda dodamies mājup un pa ceļam vēl sastopama Heddal koka baznīca, kas ir lielākā šāda tipa celtne Norvēģijā.

Kas jāatceras braucot šo maršrutu ir tas, ka noteikti jābūt ziemas riepām jau oktobrī.

Pilnais maršruts pieejams šeit.https://www.google.no/maps/dir/Oslo/Geilo/Eidfjord/Odda/Oslo/@60.1264449,7.5287252,8z/data=!3m1!4b1!4m32!4m31!1m5!1m1!1s0x46416e61f267f039:0x7e92605fd3231e9a!2m2!1d10.7522454!2d59.9138688!1m5!1m1!1s0x463fbad93394d403:0xebe09732e103617c!2m2!1d8.2089523!2d60.5337765!1m5!1m1!1s0x463e615e34ad022f:0x814e1f7909ec73e5!2m2!1d7.0685183!2d60.466629!1m5!1m1!1s0x463ebc601aea4c5b:0x899d677dfa1a3bf9!2m2!1d6.5473275!2d60.0676036!1m5!1m1!1s0x46416e61f267f039:0x7e92605fd3231e9a!2m2!1d10.7522454!2d59.9138688!3e0?hl=en

Pāri norvēģu kalniem- Rondane nacionālais parks

Šoruden devāmies 2 dienu  braucienā, lai apskatītu Rondane nacionālo parku. Savu ceļu sākām no Oslo sestdienas rītā un dodamies 300 km pa E6 šoseju uz  Ottas pilsētiņu, no kuras dodamies uz augšu uz Rondavassbu. 7 km pirms Rondavassbu tūristu namiņa, kas atrodas pie Rondavatnet ezera, mūs sagaida stāvvieta un tālākais celš ir slēgts . Tādā veidā mūsu 6 km kāpienam pievienojas 7 km gājiens līdz pašam Veslesmeden kalnam.
Veslesmeden ir viens no vieglākajiem 2000  m kalniem Norvēģija. Tā vārds tiek tulkots kā maizais kalējs un blakus tam trodas nedaudz augstākais lielais kalējs - Storesmeden. Skaidrā laikā no šejienes var saredzēt Jotunheim -norvēģu āugstāko kalnu masīvu.  Ceļš nav sarežģits ,taču ir diezgan nogurdinošs, it īpaši pateicoties ekstra kilometriem, kas jānoiet.
Bez tā ir vairākas citas takas, kuras var iziet šajā reģionā, gan vieglākas, gan grūtākas . Mēs izvēlējāmies šo maršrutu.
Kad beidzot tiekam līdz mašīnai , esam pavadijuši kopsummā 8 stundas šeit un ir jau jādodas uz mūsu kempingu, kas atrodas 70km no šejienes Skåbu ciematā. Šeit var redzēt burvīgus skatus, atpūsties pie ezera jaukā , tradicionālā norvēģu  kalnu namiņā par pieņemamām cenām un ar ārkārtīgi jauku saimnieku.

Nākošajā rītā dodamies uz  Dovre kalnu masīvu, kur atrodas Snohetta skatupunkts. Snohetta ir pazīstama nor'vēģu arhitektu apvienība, kas ir autori daudziem pasaules slaveniem objektiem, kā Oslo opera.  Apvienība savu vārdu ieguva interesantā veidā . Tie kādreiz esot satikušies vienā no Oslo bāriem ar nosaukumu Dovre bāra, kur tie esot nolēmuši dibināt savu apvienību. Dovre ir kalnu masīvs un viens no tā kalniem ir Snohettas kalns . Tā nu apvienība tika pie vārda un izveidoja mazu  kalnu namiņu ar stikla fasādi , lai vērotu burvīgus kalnu skatus un mežonīgo ziemeļbriežu migrāciju, kuri dzīvo , kā Romdane tā šeit.

Šis skatu punkts atrodas Hjerkrinn ciematiņā un līdz namiņam ved  aptuveni kilometru gara taka, uz kuras atrodas akmens plāksnes ar faktiem par briežu medniecību Norvēģijā , sakārtotiem hronoloģiskā secībā..

No šejienes dodamies uz Rondanes nacionālo tūristu maršrutu, kas ved gar Rondanes nacionālo parku uz 27. ceļa. Šeit pa ceļam izveidoti daudzi burvīgi skatupunkti un  brīvadabas muzejs, kas atrodas pie skaista ūdenskrituma. Pats Rondanes nacionālais parks ir vecākais Norvēģijā -dibināts 1962.gadā. šeit esošie kalni ir mājvieta mežonīgajiem ziemeļbriežiem. 

Pēc tā dodamies tālāk uz Ringebo, kur atrodas  viena no tā saucamajām stavkirke. Šī konrētā baznīca celta  13.gadsimtā un ir vēljoprojām aktīvs dievnams. 

Pēc tā dodamies apskatīt Lillehammer Olimpisko tramplīnu. Tad atrodas tieši virs Lillehammer centra un no tā iespējams baudīt  burvīgu skatu pār ieleju, Mjøsas ezeru, kas ir lielākais Norvēģijā un pilsētu. Mūsu ceļš tālāk ved atpakaļ uz Oslo.

Braucot pa šo maršrutu jārēķinās ar paprāvu ceļa maksu dēļ E6. 

No Hardanger līdz Sognefjord. Pāri fjordiem

Šajās brīvdienās izlēmām apskatīt Norvēģijas  lielāko un pasaulē garāko fjordu - Sognefjord. Šis 200 km garais fjords ar aptuveni 1000 m augstajām sienām piedāvā ne mazumu burvīgus skatus. 
Ceļs ir tāls un naktis novembrī paliek garākas. Tādēļ, lai apskatītu  pēc iespējas vairāk , uzsākam mūsu ceļojumu no Oslo jau piektdienas vakarā, lai sasniegtu Sogndal pilsētiņu, kur aizrunāta naktsmītne.  Ceļš aptuveni 300 km garš un norvēģu kalnu ceļi nav tie ātrākie , tādēļ pēc piecām stundām nonākam galamērķī.  Nakšņojam jaukā tradicionālā norvēģu kalnu mājiņā (hytta).
No rīta priekšā mūs sagaida 50 km no Sogndal esošais Nigardsbreen ledājs. Šis ledājs ir tikai mēle no daudz lielākā jostedalsbreen ledāja- Eiropas kontinentālās daļas lielākā ledāja. Šī ledāja mēle atrodas tikai 300 m augstumā virs jūras līmeņa, tādēļ piekļūsana pie tā nav apgrūtinoša. Ir divas iespējas- samaksāt 40 nok un piebraukt pie 2km esošās stāvvietas vai novietot mašīnu pie ledāja info centra un doties 5 km tālo ceļu līdz ledāja mēlei. Nonākot pie ledāja , tas pārsteidz ar savu krāsu.

 Ledājs ir tirkīza zilā krāsā. Tas ir tādēļ, ka parastais ledus ir bagāts ar gaisa burbulīšiem , bet ledāja lielais spiediens tos izspiež ārā, tādēļ ledus maina krāsu un paliek zils. Skatoties uz ledāja milzu masu , neviļus iezogas prātā - šādi milži kādreiz  grauza savu ceļu cauri augstajiem kalnu plato, un kad ledus laikmets atkāpās , atstāja mums labi pazīstamos Norvēģijas fjordus
Bez tā bez nepieciešamā ekipējuma nekādā gadījumā neiesaku doties pāri ledājam, jo tas ir ārkārtīgi bīstami.
Dodamies tālāk pāri fjordam uz Aurlandsfjellet nacionālo tūristu ceļu. Šis 47 km ceļš dodas pāri Aurlandsfjellet kalnam un sasniedz 1300 m augstumu. Daļa no caļa novembrī tiek slēgta uz ziemu, taču arī mums nepaveicas un ceļa posms pāri kalniem ir slēgts. Taču lielu daļu šī ceļa iespējams apskatīt arī ziemas laikā, kā piemēram Stegastein. Stegastein skatulaukums pieejams cauru gadu. Tas iestiepjas 30 m pāri 650 m augstai fjorda sienai , un atrodas otrpus Lærdal tunelim, ja dodās turp no Oslo puses virzienā uz Bergenu.

 Pats tunelis arī ir ievērības cienīgs- tunelis ir pasaulē garākais ceļa tunelis un tajā ir 3 pieturvietas.  Tunelis ir 24,5 km garš, tādēļ brauciens cauri tam var būt pietiekami nogurdinošs. Lai šo problēmu risinātu tika izveidotas 3 atpūtas vietas , kuras izgaismotas kā saullēkts. 

Pēc Stegastein apmeklējuma dodamies uz naktsmītni jo līdz pieciem šobrīd paliek tumšs.
Nākošajā rītā dodamies mājup uz Oslo caur Hardangervidda nacionālo tūristu ceļu. Ceļš sākas pie Eidfjord , kas atrodas pie Hardangerfjorda un dodamies pāri Hardangervidda kalniem caur Geilo uz Oslo. 

Braucot pa e16 ceļa malā pie Voss ciemata atrodas Tindefoss ūdenskritums- iespaidīga ūdenskaskāde, ko ērti var apskatīt no ceļa un iespējams pieiet klāt pašam ūdenskirutmam

. Pa ceļam atrodams viens no populārākajiem apskates punktiem Norvēģijā  -Vøringsfossen ūdenskritums. Šis ūdenskritums ar iespaidīgo 180 m augstumu krīt cauri Måbødalen. Šo ūdenskritumu iespējams apskatīt no vairākiem skatpunktiem, kas atrodas attiecīgi 2, 5 un 20 min no stāvvietas.  Ir jāpatur prātā, ka klintis ur augstas un nav īpaši nožogotas, tādēļ jābūt īpaši uzmanīgiem , lai nenokristu no klintīm , kā tas ir vairākas reizes gadījies daudziem tūristiem šeit.
Pēc tā nedaudz tālāk redzams iespaidīgais Sysendamen dambis, kas atrodas vien dažus kilometrus no ūdenskrituma uz tās pašas upes un regulē ūdensplūsmu ūdenskritumos kā arī ražo elektroenerģiju. Šis dambis atstāj pārsteidzošu iespaidu, jo atrodas  880 m augstumā kalnos.

Tālākais ceļš mūs ved pāri kalnu plato, caur Geilo slēpošanas kūrortu atpakaļ uz Oslo.

Mūsu laiks bija limitēts dienasgaimsas dēļ , taču , ja esat  šeit vasarā , iesaku apskatīt arī Sognefjellet nacionālo ceļu un Hardanger nacionālo tūrisma ceļu. 

Voringfossen

Sysendamen

Hardangervidda

Bergena-mazāk zināmie apskates objekti: Toftøy spēkstacīja

Bergenā ir vairāki pasaulē plaši pazīstami apskates objekti, kā piemēram Bryggen, Fisketorg un fløibanen, taču daudz kas ievērības cienīgs psalīdējis zem turistu uzmanības diemžēl. Bergenai ir visai bagāta vēsture, tā ir bijusi nacistu īpaši iemīļota vieta kā arī 90. gados nonāca dažādu skandālu saistītu ar tobrīd Norvēģijā populāro metālistu grupām. Ir daudzas interesantas un aizraujošas vietas,ko apskatīt un, kas tradicionāli nebūs iekļautas tūrisma ceļvežos.
Pirmais manuprāt ievērības cienīgais apskates objekts  Toftøy viļņu spēkstacīja . Šī kādreiz darbojošās spēkstacija, kas atrodas okeāna krastā uz salas, 1988-1989. gadā tika pilnībā iznīcināta vētrā. Vētra in viļņi bija pietiekami stipri , lai izrautu gabalu no staciju ar turbīnu savienojošā tiltā un aizmestu to aptuveni 5 m tālāk.

cietušais tilts

Šeit iespējams redzēt vietas, kur kādreiz ir bijušas abas turbīnas . Katra no turbīnām piederēja savai firmai un katra no turbīnām bija testa versija, lai izmēģinātu tehnoloģiju efektivitāti. Slikto stiprinājumu dēļ, tās tika iznīcinātas un tā arī vairāk netika atjaunotas.

Tā nu drupas ir palikušas šajās vietās un kalpo par atgādinājumu dabas pārspēkam pār cilvēku.

Viena no turbīnu gūltnēm atrodas zem tilta balstiem, otra pie pašas klints jūrā .

Šis ir ārkārtīgi interesants apskates objekts, taču ieteiktu nebūt pārgalvīgam, nekāpt turbīnās vai citās vietās , kuras spēj apdraudēt cilvēka dzīvību. 

Šeit iespējams vērot viļņus, baudīt dabu ar interesanto apokaliptisko atmosfēru , ko rada šī vieta. 

Nonākt turp iespējams ar autobusu no Bergenas centra, kas dodās uz Øygarden , izkāpjot Toftøy pieturā,   un dodoties pa Bølgekraftvegen uz spēkstaciju. Japatur prātā , ka ja dodaties turp ar mašīnu šis ceļš ir aiztaisīts tādēļ tur arī būs jāatstāj mašīna, kā arī šis vairs nebūs pirmajā zonā un būs nepieciešams iegādāties dārgāku biļeti.

avoti un ieteicamās saites: 

Bølgekraftverkene i Øygarden

Tur til Bølgekraftverket på Toftøy

Ocean wave plant destroyed by winter storm

Maršruts

Norvēģijas otrā lielākā pilsēta -Bergen

Bergen- pilsēta starp septiņiem paklaniem. Es teiktu ne tikai septiņiem pakalniem bet vismaz septiņām versijām, kas ir šie pakalni. Pati par sevi šī ir burvīga pilsēta ar bagātu vēsturi, kur  cilvēku radītais skaistums mijas ar fenomenāliem dabaskatiem un bagātu kultūras dzīvi. Šī ir Edvarda Grīga dzimtā pilsēta. Paši  vietēji ir neizmērmai lepni par savu dzimto pilsētu- viņiem šī ir pati skaistākā pilsēta pasaulē.
Es viņus nevainoju- pilsēta tiešām ir skaista. Es neņemos apgalvot, kura tieši būtu tā pilsēta, ar kuru vajadzētu sākt Norvēģijas apceļošanu, taču liela daļa pazīstamu un Norvēģijai raksturīgu skatu un apskates objektu- šī ir pilsēta, kurā var atrast Bryggen, Fantoft stavkirke, Floybanen, Fisketorg zivju tirgu  u.c Šī pilsēta atrodas arī netālu no Hardanger fjorda un aptuveni 130 km atālumā atrodas Norvēģijas augstie kalni , kā arī pati pilsēta ir diezgan kalnaina, augstākais kalns, kas atrodas gandrīz pašā Bergenas centrā , Ulriken, ir 760 m augsts un ne tik tālu no  pilsētas centra atrodas daudz augstāki 1000 augsti kalni.

Pati pilsēta atrodas ielejā un pie tās krastiem atrodas divas lielākas salas - Sutra un Askøy. Mans ieteikums apskatot šo pilsētu ir noīrēt mašīnu. Šī pilsēta un tai apkārt esošās piepilsētas ir diezgan plaši izvērstas un, lai veiksmīgāk visu apskatītu, būs nepieciešams ārts pārvietošanās līdzeklis.
Bergenā atrodami , kā oficālie apskates objekti tā arī tādi , par kuriem lielākā daļa ceļvežu klusē. Ja to visu aprakstītu vienā rakstā tas būtu simts lapas garš tādēļ gluži kā par Oslo veidošu rakstu sēriju par Bergenu.

Dodamies Norvēģu dabā -KOLSÅSTOPPEN

Kolsåstoppen  ir  pakalns kas atrodas pie Oslo rietumrobežas Bærum komunā. Šis pakalns ir aptuveni 340 m augsts taču kāpiens vietām ir straujāks un no dienvidu virsontes paveras burvīgs skats no klintīm uz jūru.

Kāpiens šeit varētu būt diezgan fiziksi nogurdinošs, tādēļ, ka tas ir aptuveni 2 stundu kāpiens cauri mežam , purvainākām vietām un ne tikai uz augšu . Taka mijas, tā iet gan augšup gan lejup. Tādēļ kāpiens Mørkongā ir mazāk nogurdinošs , lai arī fiziski smagāks.

Tomēr pati par sevi pastaiga ir tā vērta. Nonākot galā iesaku sarīkot pikniku uz klints , kā to bieži dara vietējie.

Šī būs tā taka , kur laikapstākļiem jāseko paksļ jau dienas iepriekš citādi. Mēs kāpām 2 dienas pēc lietusgāzēm un taka daudzās vietās bija pārplūdusi vai pārpurvojusies. 

Kalnam ir divas virsotnes- ziemeļu un dienvidu , un vienā dienā iespējams uzkāpt abās.

Taka novērtēta kā vidēja pēc grūtības pakāpes un iesakāma vasaras sezonā, taču sausā rudenī vai pavasarī arī to ir iespējams iziet.

Svētdienas pastaiga - Lysakerelva

 Oslo rietumrobežu iezīmē Lysakerelva upe- 8 km gara upe, kas  sākas pie Bogstadvannet un beidzas Oslofjordā pateisi ir burvīga pastaigu vieta, kur rodas sajūta, ka esi tāku prom no galvaspilsētas, dziļi Norvēģijas kalnu reģionos. Apkārt valda klusums, var dzirdēt tikai koku un ūdens šalkoņu daudzajos ūdenskritumos un kaskādēs.
Upes abos krastos ir izveidota taka ar norādēm un drošības margām. Atšķirībā  no Akerelva, Lysaker upes krasti ir mežaini un bieži vien veido dziļus kanjonus.

 Norvēģu ceļvežos iesaka ceļu gar upi sākt no Oslo fjorda, taču es ietektu darīt otrādāk un sākt no Røa, kur iespējams nonākt ar 2. metro līniju. Atpakaļ uz Oslo centru iespējams nonākt divos veidos. Taka beidzas pie Granfoss ūdenskrituma, kur iesp;ejams doties 1 km uz priek;su uz Lysaker staciju un ar 31. autobusu braukt atpakaļ uz Oslo centru , vai no Granfoss doties aptuveni 1.5 km atpakaļ uz Jar metro staciju un ar 2.metro līniju braukt atpakaļ uz Oslo centru. Es ieteiktu ierēķināt aptuveni 2,5  stundas šai pastaigai un dotajā brīdī izmantot taku, kas ir rietumu krastā, jo tā ir labāk iekārtota un skaidrāk iezīmēta.

Grini dzirnavas

Takas sākumā redzama Grini dzirnavas, kas atrodas pie burvīga ūdenskrituma.
Tālāk taka ved garām vairākām mazākām kaskādēm, līdz nonākām  pie koka tilta, kas šķērso upi.  Šeit iesaku pāriet pāri upei un apskatīt vecā tilta akmens balstus un paiet nedaudz tālāk, lai apskatītu upes kanjonu no zemākā krasta. Pēc tā atgriežoties uz takas , nonākam pie upes kanjona augstākās daļas. Šajā daļā diemžēl upi pārāk labi redzēt nevar, drošības apsvērumu dēļ. Krasts ir pārāk augsts un stāvs,  tādēļ tam ir grūti piekļūt.
Dodoties nedaudz uz priekšu rodas pirmā iespēja ieraudzīt upes kanjonu no skatupunkta.
Pēc kāda brīža taka ved tuvāk upes gultnei, kur var nonākt pie paša ūdens. Šajā vietā upe ir diezgan strauja taču nepārāk dziļa. 19.gadsimtā upes krastos atradās vairākas dzirnavas un uz tās bija vairāki dambji . Daudzviet vēl šobrīd var redzēt vecos upes stiprinājumus. Sekojot norādēm nonākam pie upes lielākā upes ūdenskrituma- Jarfossen. Jarfossen ir augstākais upes ūdenskritums , tas ir aptuveni 25 m augsts. Nedaudz tālāk atrodas Granfossen ūdenskritums ar sprostu un tiltu pāri ūdenskritumam , kas ļauj apskatīt ūdenskritumu no dažādiem skatupunkitem.
Šeit taka teorētiksi caur  offisu rajonu dodas tālāk līdz pat Oslo fjordam taču šī daļa ir diezgan inustriālizēta un daudzviet upei vairs nevar tikt klāt.
Iesaku šo vietu apskatīt jebkurā gadalaikā, jo šis noteikti ir burvīgs ceļojums Norvēģijas dabā , nepametot pilsētu.

Jarfossen

Granfossen

Maršruts ar transporta pieturām.