Bergena-mazāk zināmie apskates objekti: Toftøy spēkstacīja

Bergenā ir vairāki pasaulē plaši pazīstami apskates objekti, kā piemēram Bryggen, Fisketorg un fløibanen, taču daudz kas ievērības cienīgs psalīdējis zem turistu uzmanības diemžēl. Bergenai ir visai bagāta vēsture, tā ir bijusi nacistu īpaši iemīļota vieta kā arī 90. gados nonāca dažādu skandālu saistītu ar tobrīd Norvēģijā populāro metālistu grupām. Ir daudzas interesantas un aizraujošas vietas,ko apskatīt un, kas tradicionāli nebūs iekļautas tūrisma ceļvežos.
Pirmais manuprāt ievērības cienīgais apskates objekts  Toftøy viļņu spēkstacīja . Šī kādreiz darbojošās spēkstacija, kas atrodas okeāna krastā uz salas, 1988-1989. gadā tika pilnībā iznīcināta vētrā. Vētra in viļņi bija pietiekami stipri , lai izrautu gabalu no staciju ar turbīnu savienojošā tiltā un aizmestu to aptuveni 5 m tālāk.

cietušais tilts

Šeit iespējams redzēt vietas, kur kādreiz ir bijušas abas turbīnas . Katra no turbīnām piederēja savai firmai un katra no turbīnām bija testa versija, lai izmēģinātu tehnoloģiju efektivitāti. Slikto stiprinājumu dēļ, tās tika iznīcinātas un tā arī vairāk netika atjaunotas.

Tā nu drupas ir palikušas šajās vietās un kalpo par atgādinājumu dabas pārspēkam pār cilvēku.

Viena no turbīnu gūltnēm atrodas zem tilta balstiem, otra pie pašas klints jūrā .

Šis ir ārkārtīgi interesants apskates objekts, taču ieteiktu nebūt pārgalvīgam, nekāpt turbīnās vai citās vietās , kuras spēj apdraudēt cilvēka dzīvību. 

Šeit iespējams vērot viļņus, baudīt dabu ar interesanto apokaliptisko atmosfēru , ko rada šī vieta. 

Nonākt turp iespējams ar autobusu no Bergenas centra, kas dodās uz Øygarden , izkāpjot Toftøy pieturā,   un dodoties pa Bølgekraftvegen uz spēkstaciju. Japatur prātā , ka ja dodaties turp ar mašīnu šis ceļš ir aiztaisīts tādēļ tur arī būs jāatstāj mašīna, kā arī šis vairs nebūs pirmajā zonā un būs nepieciešams iegādāties dārgāku biļeti.

avoti un ieteicamās saites: 

Bølgekraftverkene i Øygarden

Tur til Bølgekraftverket på Toftøy

Ocean wave plant destroyed by winter storm

Maršruts

Norvēģijas otrā lielākā pilsēta -Bergen

Bergen- pilsēta starp septiņiem paklaniem. Es teiktu ne tikai septiņiem pakalniem bet vismaz septiņām versijām, kas ir šie pakalni. Pati par sevi šī ir burvīga pilsēta ar bagātu vēsturi, kur  cilvēku radītais skaistums mijas ar fenomenāliem dabaskatiem un bagātu kultūras dzīvi. Šī ir Edvarda Grīga dzimtā pilsēta. Paši  vietēji ir neizmērmai lepni par savu dzimto pilsētu- viņiem šī ir pati skaistākā pilsēta pasaulē.
Es viņus nevainoju- pilsēta tiešām ir skaista. Es neņemos apgalvot, kura tieši būtu tā pilsēta, ar kuru vajadzētu sākt Norvēģijas apceļošanu, taču liela daļa pazīstamu un Norvēģijai raksturīgu skatu un apskates objektu- šī ir pilsēta, kurā var atrast Bryggen, Fantoft stavkirke, Floybanen, Fisketorg zivju tirgu  u.c Šī pilsēta atrodas arī netālu no Hardanger fjorda un aptuveni 130 km atālumā atrodas Norvēģijas augstie kalni , kā arī pati pilsēta ir diezgan kalnaina, augstākais kalns, kas atrodas gandrīz pašā Bergenas centrā , Ulriken, ir 760 m augsts un ne tik tālu no  pilsētas centra atrodas daudz augstāki 1000 augsti kalni.

Pati pilsēta atrodas ielejā un pie tās krastiem atrodas divas lielākas salas - Sutra un Askøy. Mans ieteikums apskatot šo pilsētu ir noīrēt mašīnu. Šī pilsēta un tai apkārt esošās piepilsētas ir diezgan plaši izvērstas un, lai veiksmīgāk visu apskatītu, būs nepieciešams ārts pārvietošanās līdzeklis.
Bergenā atrodami , kā oficālie apskates objekti tā arī tādi , par kuriem lielākā daļa ceļvežu klusē. Ja to visu aprakstītu vienā rakstā tas būtu simts lapas garš tādēļ gluži kā par Oslo veidošu rakstu sēriju par Bergenu.

Dodamies Norvēģu dabā -KOLSÅSTOPPEN

Kolsåstoppen  ir  pakalns kas atrodas pie Oslo rietumrobežas Bærum komunā. Šis pakalns ir aptuveni 340 m augsts taču kāpiens vietām ir straujāks un no dienvidu virsontes paveras burvīgs skats no klintīm uz jūru.

Kāpiens šeit varētu būt diezgan fiziksi nogurdinošs, tādēļ, ka tas ir aptuveni 2 stundu kāpiens cauri mežam , purvainākām vietām un ne tikai uz augšu . Taka mijas, tā iet gan augšup gan lejup. Tādēļ kāpiens Mørkongā ir mazāk nogurdinošs , lai arī fiziski smagāks.

Tomēr pati par sevi pastaiga ir tā vērta. Nonākot galā iesaku sarīkot pikniku uz klints , kā to bieži dara vietējie.

Šī būs tā taka , kur laikapstākļiem jāseko paksļ jau dienas iepriekš citādi. Mēs kāpām 2 dienas pēc lietusgāzēm un taka daudzās vietās bija pārplūdusi vai pārpurvojusies. 

Kalnam ir divas virsotnes- ziemeļu un dienvidu , un vienā dienā iespējams uzkāpt abās.

Taka novērtēta kā vidēja pēc grūtības pakāpes un iesakāma vasaras sezonā, taču sausā rudenī vai pavasarī arī to ir iespējams iziet.

Svētdienas pastaiga - Lysakerelva

 Oslo rietumrobežu iezīmē Lysakerelva upe- 8 km gara upe, kas  sākas pie Bogstadvannet un beidzas Oslofjordā pateisi ir burvīga pastaigu vieta, kur rodas sajūta, ka esi tāku prom no galvaspilsētas, dziļi Norvēģijas kalnu reģionos. Apkārt valda klusums, var dzirdēt tikai koku un ūdens šalkoņu daudzajos ūdenskritumos un kaskādēs.
Upes abos krastos ir izveidota taka ar norādēm un drošības margām. Atšķirībā  no Akerelva, Lysaker upes krasti ir mežaini un bieži vien veido dziļus kanjonus.

 Norvēģu ceļvežos iesaka ceļu gar upi sākt no Oslo fjorda, taču es ietektu darīt otrādāk un sākt no Røa, kur iespējams nonākt ar 2. metro līniju. Atpakaļ uz Oslo centru iespējams nonākt divos veidos. Taka beidzas pie Granfoss ūdenskrituma, kur iesp;ejams doties 1 km uz priek;su uz Lysaker staciju un ar 31. autobusu braukt atpakaļ uz Oslo centru , vai no Granfoss doties aptuveni 1.5 km atpakaļ uz Jar metro staciju un ar 2.metro līniju braukt atpakaļ uz Oslo centru. Es ieteiktu ierēķināt aptuveni 2,5  stundas šai pastaigai un dotajā brīdī izmantot taku, kas ir rietumu krastā, jo tā ir labāk iekārtota un skaidrāk iezīmēta.

Grini dzirnavas

Takas sākumā redzama Grini dzirnavas, kas atrodas pie burvīga ūdenskrituma.
Tālāk taka ved garām vairākām mazākām kaskādēm, līdz nonākām  pie koka tilta, kas šķērso upi.  Šeit iesaku pāriet pāri upei un apskatīt vecā tilta akmens balstus un paiet nedaudz tālāk, lai apskatītu upes kanjonu no zemākā krasta. Pēc tā atgriežoties uz takas , nonākam pie upes kanjona augstākās daļas. Šajā daļā diemžēl upi pārāk labi redzēt nevar, drošības apsvērumu dēļ. Krasts ir pārāk augsts un stāvs,  tādēļ tam ir grūti piekļūt.
Dodoties nedaudz uz priekšu rodas pirmā iespēja ieraudzīt upes kanjonu no skatupunkta.
Pēc kāda brīža taka ved tuvāk upes gultnei, kur var nonākt pie paša ūdens. Šajā vietā upe ir diezgan strauja taču nepārāk dziļa. 19.gadsimtā upes krastos atradās vairākas dzirnavas un uz tās bija vairāki dambji . Daudzviet vēl šobrīd var redzēt vecos upes stiprinājumus. Sekojot norādēm nonākam pie upes lielākā upes ūdenskrituma- Jarfossen. Jarfossen ir augstākais upes ūdenskritums , tas ir aptuveni 25 m augsts. Nedaudz tālāk atrodas Granfossen ūdenskritums ar sprostu un tiltu pāri ūdenskritumam , kas ļauj apskatīt ūdenskritumu no dažādiem skatupunkitem.
Šeit taka teorētiksi caur  offisu rajonu dodas tālāk līdz pat Oslo fjordam taču šī daļa ir diezgan inustriālizēta un daudzviet upei vairs nevar tikt klāt.
Iesaku šo vietu apskatīt jebkurā gadalaikā, jo šis noteikti ir burvīgs ceļojums Norvēģijas dabā , nepametot pilsētu.

Jarfossen

Granfossen

Maršruts ar transporta pieturām.

Dodoties norvēģu dabā- Mørkgonga

Sākšu apskatīt dažādus maršrutus. Šodien devāmies cauri Mørkgonga aizai pie Hønefoss  pilsētas.
Šī vieta  atrodas 50 km no Oslo centra.
Kāpiens sākas no stāvvietas Åseveien 506 un dodamies uz augšu.  Pirmais 1.5 km ir diezgan lēzens, tālāk ceļš sadalās , iespējams iet taisni pa lēzanāku ceļu taču mans ieteikums ir šāds- griezties pa kreisi un sekot takai uz Mørkgonga . Šeit kāpiens ir diezgan stāvs un iespējams nepieciešams izmantot arī rokas, taču šeit noteikti būs ērtāk kāpt turp nekā atpakaļ uz leju. Kāpjot cauri Mørkgonga aizai pieejama trose, lai pieturētos. Aizas aukšdaļā redzams burvīgs skats uz Tyrifjord un tālumā esošajiem kalniem.  Tālāk taka ved uz mazu ezeriņu kur tā atkal sadalās. Šeit iespējams kāpt augšup uz Gyrihaugen pakalna virsotni, kas ir aptuveni 700 m augsta, vai sākt ceļu atpakaļ caur Skaret.
Kopējais takas garums ir aptuveni 8 km ar aktīvo kāpiena daļu aptuveni 3 km. Ieteicams uzmanīties no slideniem akmeņiem kā arī akmens nogruvumiem stāvākajā daļā.

Mørkgonga og Gyrihaugen fra Åsa Se denne https://prod.ut.no/tur/2.14467/ — Fra UT.no

Dodoties norvēģu dabā.

Uzsākšu rakstu sēriju par manu mīļāko nodarbi Norvēģijā - dabasapskati.
Vispirms apstrakstīšu, kas, ko vajag, kur un kā atrast. 
Pirmais, kas nepieciešams - labi apavi jeb labāk teikt pareizi apavi. Kāpjot vai staigājot pa Norvēģu klinšaino zemi, pat, ja apstākļi ir perfekti sausi un ir vasaras vidus , vienmēr var gadīties slidenāka klints, strauts , kas šķērsos vai apgrūtinās ceļu, tādēļ izvēlamies apavus ar rievotu zoli un protektoru, vēlams arī ar paaugstinātu stulmu līdz potītēm papildu drošībai. Šajā rudenī pieveicām 2015 m augsto Veslesmeden skriešanas kurpēs, kas ievērojami palēnināja gaitu un apgrūtināja ceļu, kā arī satraumēju abas kājas- paslīdot uz akmens , izmežģiju vienu potīti un ietriecu akmeni otrā. Šādi bija jāveic 12 km ceļš lejup un varēja beigties vēl smagāk. Tādēļ ērti apavi ir obligāti.
Nākošais ir ērts apģērbs. Neiesaku kāpt
Džinsu biksēs bet labāk izvēlēties ko elastīgāku. Noteikti jāpadomā par vējjaku.
Bez tā ,dodoties ceļā , notiekti jāpārbauda laikapstākļi un dažviet tiem jāseko pakaļ jau dienas iepriekš.  Dažviet var gadīties , ka laiks ir labs todien, bet dažas dienas pirmstam lijis un taka vēljoprojām ir vietām pārplūdusi.
Noteikti jābūt skaidram kur tieši dodaties, cik ilgu laiku prasa takas veikšana un kur novietot mašīnu. Norvēģiem ir vairākas mājaslapas , kur iespējams apskatīt šādu informāciju.  Viena no populārākajām -ut.no. diemžēl visa informācija šeit ir pieejama norvēģiski,  taču lielos vilcienos  ar saprast, cik sarežģīta taka, augstuma profilu, maršrutu, laiku un sezonu. Ne  visas takas pieejamas cauru gadu.
Kad dodamies ceļā jāatceras zelta likums, līdz sešiem vakarā jābūt lejā no kalna. Lai izvairītos no ārkārtīgi bīstamiem kāpieniem tumsā , ja neesat pārāk pieredzējis kāpējs, noteikti ierēķiniet atgriezšanos ap sešiem vakarā. Ja saprotat ,ka ,iespējams, nepaspēsiet līdz tam , iesaku labāk griezties atpakaļ.
Vienmēr ņemiet līdzi ūdeni un kaut ko apēdamu, kā arī izvērtējiet savas spējas un nenomokiet sevi, ja nejūtaties labi, nemokiet sevi. Un protams vissvarīgākais -izbaudiet:) !

Ko apskatīt ap Oslo: Bærumsverk

Netālu no Oslo, aptuveni 18 km no centra, atrodas Bærumsverk - mazs rokdarbu veikaliņu, kafejnīcu, mākslinieku  kafejnīcu tradicionāls ciemtiņš, kas izveitojies ap ūdenskritumu un kopsummā veido ļoti romantisku, glenzainu skatu , it īpaši rudenī.
Pats ciematiņš ir diezgan sens-tas pastāv kopš 1610. Gada un atrodas Lommas upes krastos. Šeit jūs varat atrast nelielu iepirkšanās centru, un dažnedažādas darbņicas- no floristikas līdz stikla darbnīcām. Pat ja nevēlaties neko iegādāties, ciems veidots tradicionālā norvēģu stilā un rotāts ar interesantām skulptūrām , kā arī atrodas pie ūdenskrituma, kādēļ  pastaiga ir īpaši jauka. Šo var apvienot ar sportiskāku pasākumu - kāpienu Kolsåstoppen kalnā, vai arī vienkārši pastaigāties un izbaudīt tik ļoti Norvēģijai raksturīgu skatu. Ir iespējams atbraukt ar Oslo publisko transportu - t bāni līdz Kolsås pieturai , tad iet 3 km ,vai arī braukt ar starppilsētu autobusu, kas būs nedaudz dārgāk.

Bygdøy

Bygdøy ir pussala  Oslo rietumpusē, kur atrodas lielākā daļa Oslo plašāk pazīstamo muzeju, karaļa vasaras rezidence, karaļa ferma un lielākā daļa Oslo pludmaļu un peldvietu.
Kopš 19. gadsimta Bygdøy tika iesākta plašāka privātmāju apbūve, taču šis rajons vēljoprojām ir vairāk vai mazāk rezervēts bagātākajiem Oslo cilvēkiem. Privātmāja šeit cenā sasniedz aptuveni 1-2 miljoniem eiro un vairāk. Taču lielākā daļa pussalas vēljoprojām ir skaists pastaigu rajons.
Pussala pazīstama jau kopš vikingu laikiem,  taču kādreiz tā tiešām bija sala, no kā arī celies nosaukums - tulkojumā no Norvēģu/sennorvēģu valodā tas nozīmē apbūvētā sala. Līdz 16. Gadsimtam sala piederēja klosterim, taču tā tika konfiscēta un tagad pieder karaļnamam.
Kā jau minēju salā ir vairāki muzeji- Norvēģu brīvdabas muzejs, vikingu kuģu muzejs, Kon-tiki muzejs un Norvēģijas kuģniecības muzejs , kurā apskatāms polārpētnieka Roalda Amundsena kuģis Fram. Tas ir kuģis, ar kuru Amundsens devās ekspedīcijā , lai kļūtu par pirmo cilvēku, kas sasniedzis Dienvidpolu. Brīvdabas muzejā iespējams atrast daudzas interesantas izstādes un objektus, kā ,piemēram, Golas koka baznīcu (stavechurch). Bez brīvdabas muzeja apskatāms arī Tora Heijerdala ceļojumiem  veltītais muzejs Kon-tiki museum , kur apskatāmi daudzi artifakti un ceļojumu apraksti.
Vasaras sezonā apskatāma arī Oskara halle jeb karaļa vasaras rezidence.
Bez muzejiem Bygdøy ir populāra norvēģu vidū, tieši kā aktīvās atpūtas, pastaigu un skriešanas vieta. No tās daudzos rakursos var redzēt skatus uz Oslo fjordu, baudīt lauku sajūtu pilsētas vidū, jo vasarā šeit pat ganās govis. Bygdøy iespējams nonākt ar 30. Autobusu no Oslo centra vai vasarā izmantot prāmi, kas iet no Akerbrygge. Es vislabāk ieteiktu izmantot iespēju un veltīt šai pastaigai svētdienu, iegādāties vienas dienas Oslo pass par 320 nok jeb aptuveni 35 eiro, kas dod vienas dienas bezmaksas ieeju Oslo muzejos, neierobežotu bezmaksas pieeju sabiedriskajam transportam un atlaides dažādām aktivitātēm. Tādā veidā var apskatīt visus Bygdøy muzejus un apmeklēt  tuvumā esošo Vigelands museum, kā arī apmeklēt Holmenkollen slēpošanas tramplīnu un muzeju par brīvu

Kā vienā dienā veiksmīgāk apskatīt visus slavenākos Oslo apskates objektus.

Ir daudz veidi, kā sākt apskati. Mans ietekums ir sākt no rīta ar Vigelands park jeb Gustava Vigelanda parku Frogner rajonā.
Parks plaši pazīstams ar unikālajiem Vigelanda autordarbiem un ir lielākais viena autora skulpturparks Eiropā

No šejienes iespējams turpināt ceļu līdz Karaļa pilij un pilsparkam no kurienes tālāk iespējams doties pa Karl Johan ielu aoskatīt Universitāti , Nacionālo Galeriju, Nacionālo teātri un Parlamenta ēku, kā arī Doma baznīcu un nedaudz iepirkties. 

Pēc tā gar Oslo centrālo staciju var doties uz Oslo Operu, uzkāpt uz tās jumta un apskatīt vestibilu.

Pēc tā gar Oslo fjorda krastu dodamies tālāk uz Akkerhus festning cietoksni. 

No turienes tālāk iespējams doties uz Raadhus jeb Rātsnamu, no kurienes dienas apskati var beigt ar moderno Akerbrygge rajonu , kur apskatāms arī Laikmetīgās mākslas muzejs.

Kopā pastaiga ir 7 km gara , taču pati par sevi ir diezgan laikietilpīga tādēļ Bygdoy iesaku atstāt citai dienai un, ja sanāk laiks , iesaku izmantot iespēju uzbraukt Holmenkollen vai Grefenkollen.

Kopējais maršruts:

https://www.google.no/maps/dir/Vigelandsparken,+Oslo/Det+Kongelige+Slott,+Oslo/Oslo+S+kj%C3%B8pesenter,+Jernbanetorget,+Oslo/Oslo+Opera+House,+Kirsten+Flagstads+Plass,+Oslo/Akershus+Festning,+Oslo/R%C3%A5dhuset,+Oslo/Astrup+Fearnley+Museum+of+Modern+Art,+Strandpromenaden,+Oslo/@59.9162516,10.714149,14z/data=!3m1!4b1!4m44!4m43!1m5!1m1!1s0x46416dcfd1a9d93d:0xc1987d71ab1671b!2m2!1d10.7083998!2d59.9247282!1m5!1m1!1s0x46416dd779ba357b:0x677038c9acc2591c!2m2!1d10.7273769!2d59.9170428!1m5!1m1!1s0x46416e8a1c253d39:0xe77bcdda7048ef3b!2m2!1d10.7526557!2d59.9110438!1m5!1m1!1s0x46416e8ba321f715:0x1cb6a7c6a2a2d611!2m2!1d10.7531275!2d59.9074885!1m5!1m1!1s0x46416e866d647ed3:0xaa290cda332eedba!2m2!1d10.737084!2d59.907586!1m5!1m1!1s0x46416e87392ca3a5:0x52f65653724888bc!2m2!1d10.7337252!2d59.9121487!1m5!1m1!1s0x46416e89275d8b4f:0xbfec45679e79c180!2m2!1d10.7215536!2d59.9068083!3e2?hl=en

Pastaigas caur Oslo -Akerselva

Oslo var iepazīt no dažādām pusēm. Viens no itneresantākajiem maršrutiem ir gar Akerselva jeb Akersupi. Saukta par Oslo zaļo plaušu tā stiepjas cauri Oslo no Maridalsvannet ūdenskrātuves, no kurienes Oslo pilsēta tiek apgādātaar dzeramo ūdeni, un ietek jūrā pie Bjørvik. Pie Grønland metro stacijas upe "pazūd" zem zemes, jo 1966. Gadā satiksmes vajadzību dēļ tās izteka tika praktiski pilnībā apbūvēta.
No Maridalsvannet līdz Grønland metro pieturai gar upi izveidota pastaigu taka. Šī ir kā pastaiga cauri Oslo vēsturei. Oslo industriālais centrs kādreiz atradās tieši Akerselva krastos, dēļ kā upe bija pamatīgi piesārņota un ir veikti pamatīgi tīrīšanas darbi. Pastaigājoties gar upi redzami daudzi jauki dabasskati , kā ūdenskritumi un mežaini krasti. Bez tā apskatāmi vairāki vēsturiski objekti , senās rūpniecības ēkas, kā skaisti senlaicīgi tā jauni tilti un gar upi atrodamas dažādas kafejnīcas.
Iesaku iesākt pastaigu no Maridalsvannet uz Oslo centru. No centra nonākt līdz Maridalsvannet iespējams ar 7 vilciena līniju izkāpjot stacijā Kjelsås Upe izskatās īpaši skaisti rudenī , kad ap upi augošās kļavas maina krāsu un izrotā parku dažādās krāsās.
Akerselva krastos tuvāk centram atrodas Grunerløkka rajons. Ja Miera iela atrastos Oslo , tā atrastos šajā rajonā. Grünerløkka zināms kā tā saucamo hipsteru rajons, kur atrodami vairāki mazi dizaineru veikali,  vintage drēbju veikali un kafejnīcas. 
Upē iespējams arī makšķerēt. Tajā atrodamas tādas zivis kā foreles un pat laši.
Kopsummā varu teikt šī noteikti ir jauka, romamtiska pastaigu vieta, ieteicama, ja nevēlaties apgrūtinār sevi ar smagiem pārgājieniem kalnos un iepazīt Oslo no tās piepilsētām līdz pat centram. Ceļš ir aptuveni 10 km , taču tam nav raksturīgi smagi kāpumi un šo ceļu iespējams veikt aptuveni 2 stundu laikā. Ja nejūtaties pārāk noguruši šo pastaigu notiekti iespējams apvienot ar Oslo operas apskati vai kāpienu Ekeberg kalnā, lai apskatītu Ekebergparken,  kas no Grønland  atrodas aptuveni 2 km attālumā .

Skati pāri Oslo

Oslo pilsēta atrodas ielejā pie Oslo fjorda. Tai apkārt ir vairāki pakalni , no kuriem iespējams redzēt skatu uz visu pilsētu no augšpuses. Daudz kur tiek minēts , ka šo skatu var redzēt no Holmenkollen kalna, kur atrodas slaepošanas tramplīns. Šeit iespējams nonākt braucot ar T bāni jeb Oslo metro, taču Holmenkollen ir diezgan blīvi apbūvēts ar privātmājām tādēļ skats patiesi izbaudāms no paša tramplīna augšpuses, kur atrodas skatu tornis . Šeit var uzbraukt ar liftu, no piekājē esošā slēpošanas muzeja. Pats par sevi muzejs ir diezgan interesants, taču apmeklējums pieaugušajam izmaksās 120 nok jeb aptuveni 12 eiro. Ja nav vēlme tērēt šadus līdzekļus, bet vēlaties apskatīt Oslo no augšas , iesaku to darīt no Grefsenkollen. Tas atrodas pilsētas pretējās pusē  Grefsen rajonā. Kalnā iespējams uzbraukt ar autobusu vai sākt kāpienu augšup no tramvaja Grefsen peituras. Tādā gadījumā kāpiens būs ap 5 km . Ir iespējams arī uzbraukt ar mašīnu līdz pašam galam, kur atrodas tradicionāls norvēģu restorāns. Šeit iespējams redzēt burvīgu skatu uz Oslo un Oslo fjordu. Blakus restorānam, līdzīgi kā Holmenkollen, atrodas slēpošanas trases, taču šeit ir vairākas jaukas pastaigu trases, pieejamas visu cauru gadu.
Grefsenkollen vasarā notiek mūzikas festivāls  På toppen av Oslo jeb Olso virsotnē , kur kalna nogāzē iespējams baudīt skaistos skatus , vienlaicīgi baudot dzīvo mūziku

Apskatīt Oslo - Ekeberg parken

Savus aprakstus sākšu ar  dažiem interesantiem apskates objektiem. Viens no tiem ir Ekebergparken. Ekebergpark ir viens no mazāk zināmiem tācu pietiekami interesantiem objektiem Oslo. Ekeberg park atrodas net;alu no Oslo operas. Tas ir novietots 200 m kalnā un paver burvīgu skatu uz Oslo un Bjørvik. Pašā kalnā atrodas skaists parks , kurā iespējams apskatīt vairākus laikmetīgās mākslas darbus un ir izveidoti vairāki skatu laukumi . Parku var saniegt ar 18 tramvaju vai 70 autobusu no augšpuses. Parka vidū atrodams arī resturāns pie kura var novietot mašīnu, ja dodaties ar mašīnu. Pastaiga ir jauka jebkurā dienas laikā , taču iesaku to darīt saulrietā, jo skati ir burvīgi un rudens saulrieti ir īpaši krāsaini šeit. Viena no manuprāt iespaidīgākajām skulptūrām ir gaismas instalācija zem dīķa(http://ekebergparken.com/nb/kunst/ekeberg-skyspace-og-ganzfeld). Lai apskatītu šo objektu, ir nepieciešams laicīgi rezervēt apskates brīdi , kas pieejams tikai svētdienas pēcpusdienā.
Bez skulptūrām un skatu laukumiem, Ekeberg parkā apskatāma arī bronzas laikmeta kapsēta. Izrakumi nav veikti, godinot kapsētas svētumu, taču parkā pieejami vairākas aprakstu plāksnes , kā ari iespējams redzēt sakmens sētu, kas apjož šo kapsētu. Pats par sevi ;sis ir interesants skats, atgādinot savdabīgu pasaku mežu.

Par pašu parku var vairāk lasīt: http://ekebergparken.com/nb